Kas ir būvprojektu ekspertīze un vai tā ir nepieciešama

Kas ir būvprojektu ekspertīze un vai tā ir nepieciešama

Aktuāli 11.2021.

Ar 01.11.2021. spēkā stājas jauns būvnormatīvs “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21”, kurš apvienos un aizstās būvnormatīvus LBN 208-15 “Publiskās būves” un LBN 211-15 "Dzīvojamās ēkas".

Aktuāli 05.2021.

Lai sniegtu vienotas norādes būvprojekta un būves ekspertīzes veikšanai neatkarīgi no būves grupas, 2021. gada 14.maijā BVKB sagatavojis un publicējis vadlīnijas būvekspertīzes veikšanai. 

Vadlīnijas ietver vispārīgas prasības attiecībā uz būvekspertīzes veicēja profesionālo kompetenci, būvprojekta un būves ekspertīzes organizēšanu, atzinuma noformēšanu un būvekspertīzes gaitas dokumentēšanu un tās ir saistošas visiem BVKB sertificētajiem būvspeciālistiem.

Aktuāli 09.2020.

Ekonomikas ministrija ir izsludinājusi MK noteikumu projektu LBN 200-20 "Vispārīgas prasības būvēm" (vss-808), ar kuriem zaudēs spēku līdzšinējie LBN 208-15 "Publiskas būves" un LBN 211-15 "Dzīvojamās ēkas", sk. šeit.

Būvprojektu ekspertīzes tiesisko pamatu, šī procesa īpatnības un vēl šo to par būvprojektu ekspertīzi un tās izaicinājumiem arī esmu iepriekš aprakstījusi šeit (11.2017). Ar laiku šis un tas ir pamainījies, un bijis arī tāds fakts, ka 2019. gada maijā bija ierosināti pavisam reāli optimizācijas pasākumi attiecībā uz ekspertīžu veikšanas apjomu. Plānotie grozījumi Vispārīgajos būvnoteikumos paredzēja, ka būvprojekta ekspertīzes ietvaros tiktu izvērtēta tikai projektējamās būves vai tās daļas atbilstība būves mehāniskās stiprības, stabilitātes un ugunsdrošības prasībām.

Šajā sakarā, ar mērķi sagatavot objektīvu un pamatotu viedokli no savas puses, Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļa visiem reģistrētajiem ekspertiem uzdeva 2 jautājumus. Kā zināms, grozījumi joprojām pagaidām nav pieņemti un man nav zināms par to gaitām. Bet ar ko gribu padalīties, ir konspektīva informācija par likumiem, kuri jāpaskatās projektējot un kuriem vērts “pāriet pāri” projektu izdodot.

Jautājums:

Kādas pārbaudes Jūs veicat atbilstoši savai darbības sfērai ekspertīzes atzinuma sagatavošanas ietvaros, lai pārliecinātos par attiecīgās sadaļas atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām?

Atbilde:

Savā praksē es pamatā pārbaudu Būvprojekta (BP) Vispārīgās daļas (VD) un Arhitektūras risinājumu (AR) daļas (TS sadaļas un AR sadaļas) atbilstību:

  1. Būvatļauja, Tehniskie noteikumi un Projektēšanas uzdevums

  2. Būvniecības likums, 32.panti (09.07.2013., stājies spēkā 01.10.2014.)

  3. MK noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (19.08.2014.)

  4. MK noteikumi Nr. 545 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 202-18 “ Būvniecības ieceres dokumentācijas noformēšana”” (stājies spēkā 31.08.2018.)

  5. MK noteikumi Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” (02.09.2014.)

  6. MK noteikumi Nr. 331 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 “Publiskās būves”” (stājies spēkā 01.07.2015)

  7. MK noteikumi Nr. 280 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”” (25.06.2019., stājies spēkā 01.01.2020.)

  8. MK noteikumi Nr. 333 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība”” (stājies spēkā 01.07.2015) un MK noteikumi Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi”

  9. MK noteikumi Nr. 574 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 008-14 “Inženiertīklu izvietojums” (30.10.2014.)

  10. MK noteikumi Nr. 310 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 “Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija” (20.06.2015.)

Jautājums:

Kādus riskus attiecībā uz būvprojekta un/vai būvdarbu kvalitāti varētu radīt situācija, ja atbilstoši Jūsu darbības sfērai attiecīgās pārbaudes būvprojekta sadaļas ekspertīzes ietvaros netiktu veiktas?

Atbilde:

Manā skatījumā, ekspertīze ir (likumā noteikts un apmaksāts) koleģiālas palīdzības akts, ar mērķa vērtību kopējam labumam. Ekspertīze ietaupa, nevis rada zaudējumus, jo VD, TS un AR sadaļu ekspertīze sniedz garantiju Pasūtītājam, sabiedrībai un arī būvprojekta autoram, ka iegūtais BP atbilst likumā noteiktajam sastāvam, normatīviem, detalizācijas pakāpei un projektēšanas uzdevumam, kā arī informē par iespējamiem riskiem. Es pati ļoti augsti novērtēju iespēju, ka mani projekti tiek pārbaudīti pēc “4 acu principa” un ar interesi un pateicību pieņemu norādes labojumiem, ja tādas ir. Ne vienmēr visu var pamanīt, un reizēm ne visu var paspēt.

Ekspertīze būtiski atvieglo arī Būvvaldes darbu un būvei nebūs sistēmisku defektu pie nodošanas ekspluatācijā.

Iespējamie riski jeb biežāk sastopamās projekta kļūdas, kuras varētu uzrādīt ekspertīze:

  • netiek nodrošināta vides pieejamība, tā risināta nepietiekoši vai nepareizi;

  • netiek nodrošinātas evakuācijas prasības;

  • nav veikti aprēķini, piemēram automašīnu stāvvietām vai santehnikas iekārtām, un to var noraidīt Veselības inspekcija;

  • lietotas nepareizas kāpņu formulas;

  • teritorijas tīklu attālumos līdz ēkai un savstarpēji nav ievēroti normatīvie attālumi, vai tas nav saskaņots ar iesaistītajām pusēm.

7 kļūdas būvprojektu izstrādē

7 kļūdas būvprojektu izstrādē